Iekaisīgie produkti

Pēdējos gados aizvien vairāk tiek runāts par to, ka autoimūnās saslimšanas sākas vēderā, kas ir mūsu ķermeņa viena no svarīgākajām daļām (tiek apstrādāta pārtika, uzņemti vitamīni un minerālvielas, nodrošina liekās pārtikas izvadīšanu u.t.t.). Ne velti arī zarnu iekaisumus ārstē ar diētas palīdzību, bet problēmas šajā reģionā var novest pat pie letāliem iznākumiem. 

Psoriāze ir iekaisīga slimība, līdz ar to diēta, kura izslēdz no uztura iekaisīgos produktus, ir spējīga samazināt psoriāzes simptomus. Turpinājumā tiks uzskaitīti produkti, kuri pētījumos ir uzrādījuši, ka tie izraisa iekaisumu vai palielina to veidošanās risku. 

TREKNA SARKANĀ GAĻA (liellops, cūka, jērs, pīle, medījumi)

Sarkanā gaļa ir arahidonskābes (AA) avots. Tie ir tauki, kas pieder pie taukskābju Omega 6 grupas. Tāpat kā Omega 3 tauksābes, arī Omega 6 tiek izmantotas, lai organisms ražotu eikoanoīda hormonus, kas piedalās iekaisumu regulācijā cilvēka ķermenī. Pētījumi ir pierādījuši, ka šie hormoni, kas veidojušies no Omega 6 taukskābēm, it īpaši AA, palielina iekaisumu veidošanos, turpretī Omega 3 taukskābes palīdz samazināt iekaisumu veidošanās risku.

Ir pierādīts, ka laikā, kad AA metabolizējas, tas rada savienojumu leikotriēnu B4, kas rada iekaisuma procesus un var stimulēt ādas šūnu pastiprinātu veidošanos.

Ir novērota augsta AA un B4 aktivitāte pie iekaisumiem un psoriāzes ādas bojājumiem, līdz ar to tiek uzskatīts, ka abi šie ķīmiskie savienojumi var pasliktināt psoriāzes stāvokli.

PIENA PRODUKTI

Lai gan nav veikti nopietni zinātniski pētījumi, kā piena produkti ietekmē psoriāzes slimniekus, tomēr daudzi pacienti apgalvo, ka piena produktu samazināta lietošana (vai pat izslēgšana) ikdienā, ir palīdzējusi samazināt psoriāzes simptomus. Tas varētu būt saistīs ar Omega 6 taukskābju esamību tajā vai ar piena nepanesamību attiecīgajiem cilvēkiem. 

Ja ir aizdomas par to, ka piena produkti pastiprina psoriāzes simptomus, var tos izslēgt no sava uztura 4 - 6 nedēļas, lai gūtu objektīvus rezultātus. Tomēr, ja piena produkti tiek izslēgti no ikdienas uztura, ir svarīgi turpināt uzņemt kalciju kādā citā veidā. Piemēram, lietojot ikdienā rīsu vai mandeļu pienu. Pētījumi ir pierādījuši, ka cilvēkiem ar psoriāzi ir zemāks kalcija līmenis organismā kā veseliem cilvēkiem. Un nedrīkst aizmirst arī par D vitamīnu - tas nepieciešams, lai organisms kalciju varētu absorbēt.

RAFINĒTS CUKURS

Rafinēts cukurs ir iekaisumu veicinātājs Nr. 1. Tas ne tikai veicina iekaisumus, bet arī diabēta attīstību, aptaukošanos un sirds slimības (psoriāzes slimniekiem ir lielāks riksks iedzīvoties kādā no iepriekšminētajām veselības problēmām).

Augsts cukura satura līmenis ir lielākajā daļā saldināto dzērienu, gatavajās sulās, apstrādātajā pārtikā, maizē un maizes produktos, gatavajās mērcēs u.t.t. Arī alkohols ir viens no dzērieniem, kura sastāvā ir atrodams liels cukura daudzums.

NAKTEŅU DZIMTAS DĀRZEŅI UN GARŠAUGI (kartupeļi (izņemot saldie karupeļi - nav nakteņi), tomāti, paprika, baklažāni u.c.)

Šo dārzeņu un garšaugu sastāvā ir solanīns, kas pieskaitāms pie neirotoksīniem. Tie var traucēt normālu impulsu pārvadi un pārmērīgi stimulēt nervus. Tie var veicināt arī iekaisumu veidošanos.

Nakteņus nevajadzētu izslēgt no ikdienas diēnas pilnībā, jo tie ir labi šķiedrvielu un C vitamīna avoti, tomēr, ja ir iespējams, uzturā jālieto pēc iespējas ekoloģiskāki dārzeņi un garšaugi, kā arī vajadzētu izvairīties no negatavu vai pietiekami neapstrādātu produktu lietošanas uzturā. Arī kartupeļus, kas gaismā palikuši zaļi vai sākuši dzīt saknes, nevajadzētu ēst.

Depresija - viens no psoriātiskā artrīta priekšvēstnešiem?

Žurnāls "Journal of Investigative Dermatology" 22. februārī publiskoja pētījumu, kurā zinātnieki konstatēja saistību starp depresiju un psoriātiskā artrīta attīstību psoriāzes slimniekiem. 

Pētījuma laikā, Lielbritānijā, 25 gadus tika novēroti 70 000 psoriāzes slimnieki. Tā laikā tika konstatēts, ka psoriāzes slimniekiem, kuriem tika atklāta depresija vai depresijas pazīmes, bija lielāks risks saslimt ar psoriātisko artrītu (37%).

Lai gan pētījuma rezultāti nav pietiekami objektīvi, lai apstiprinātu depresijas saikni ar slimības attīstību, tomēr liela daļa zinātnieku uzskata, ka ilgstošs iekaisuma process organismā var izraisīt depresiju kā vienu no iekaisuma simptomiem. Tā kā psoriātiksias artrīts ir hronisks locītavu iekaisums, depresija var kalpot kā priekšvēstnesis tam, ka locītavās ir sācies iekaisuma process un laikus vajadzētu vērsties pie ārsta.

Kas ir autoimūna saslimšana?

Autoimūna saslimšana ir imūnās sistēmas traucējumi, kā rezultātā antivielas, kuras organisms izstrādā, lai cīnītos pret iebrucējiem (dažāda veida vīrusiem, baktērijām, infekcijām), uzbrūk veselajiem organisma audiem. Tā var skart jebkuru ķermeņa daļu vai daļu kopumu, un simptomi var parādīties un pāriet.

Kopumā ir apzinātas vairāk kā 80 autoimūnās saslimšanas, no kurām populārākās ir psoriāze, multiplā skleroze, endometrioze, reimatoīdais artrīts,1. tipa diabēts, vilkēde, celiakija slimība, epilepsija, kairināto zarnu sindroms u.t.t. Tām visām vienojošie simptomi ir nogurums un neliels drudzis (simptomi var būt: temperatūra ap 37C, aukstuma izjušana, drudzis, galvas vai/un muskuļu sāpes). Kā arī, ja cilvēkam ir atklāta kāda autoimūna saslimšana, pastāv iespēja, ka dzīves laikā parādīsies vēl kāda vai pat vēl kādas.

Zinātnieki vēl jo projām nav atraduši veidu, kā autoimūnās saslimšanas izārstēt, kā arī nav atklājuši no kā tieši tās rodas. Arī pašas slimības vairumā gadījumu ir ļoti grūti konstatēt un atsevišķām slimībām, piemēram, endometriozei, no simptomu parādīšanās brīža līdz diagnozes uzstādīšanai var paiet 10 vai pat vairāki gadi. 

Daļu šo slimību ir iespējams pārmantot no paaudzes paaudzē, bet vairumā gadījumu kāda (vai par vairākas) no šīm slimībām attīstās dzīves laikā nenoskaidrotu iemeslu dēļ. Tiek uzskatīts, ka noteicošie faktori šādu slimību attīstībai ir ģenētika, stress, apkārtējā vide un pārtika. 

Liela daļa medikamentu, ko ārsti izraksta, domāti slimību seku likvidēšanai, bet tie necīnās ar cēloni. Atsevišķi medikamenti var pat pavājināt imūno sistēmu līdz ar to organisms var sākt uzbrukt sev vēl spēcīgāk - simptomi sākumā var pazust, bet vēlāk parādīties daudz izteiktāki. Vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka daļai autoimūno saslimšanu sekas ir iespējams novērst ar negatīvo faktoru (stress, apkārtējā vide) izslēgšanu un veselīgu dzīves veidu (sabalansēta diēta, iekaisīgu produktu (ieskaitot alkoholu) izslēgšana no ikdienas, nesmēķēšana, fizisko aktivitāšu iekļaušana ikdienā u.t.t.).

Kas ir psoriāze jeb tautā sauktā zvīņēde?

Psoriāze ir neizārstējama auto imūnā saslimšana (traucējumi imūnsistēmā) ar kuru slimo aptuveni 2-4% pasaules iedzīvotāju. Tā izpaužās kā hroniska ādas slimība, kas var skart jebkuru ķermeņa daļu (arī nagus), izpaužoties dažādos lielumos, tomēr tā visbiežāk skar galvas mataino daļu, elkoņus un ceļus. Šī slimība nav lipīga, tomēr tā ir pārmantojama no paaudzes paaudzē.

Veselam cilvēkam epiderma (ādas virsējais slānis) nomainās un atjaunojas 28 - 30 dienu laikā, bet psoriāzes skartie epidermas laukumi šo darbu veic 5 - 8 dienu laikā. Tā rezultātā veidojas mazi ādas slānīši, kas nav paspējuši nobriest un kļūt plāni, un var radīt dažādus iekaisuma procesus.

Tiek uzskatīs, ka psoriāzes slimniekiem ir daudz lielāks risks saslimt ar psoriātisko artrītu, depresiju, celiakija slimību, diabētu, dažādām sirds slimībām, dažāda veida vēžiem, iedzīvoties augstā holesterīnā un biežāk piedzīvot paaugstinātu asinsspiedienu.

Psoriāzi var saasināt stress, laika apstākļi, alkohols, smēķēšana, saldumi, mazkustīgs dzīvesveids, ķermeņa kopjošie līdzekļi (ieskaitot šampūnus, ziepes un dušas želejas), apkārtējā vide un sadzīves ķīmija.